Cik gan skaisti tas izklausās! “Viņš ir stiprs, bet viņa ir vāja!” Un uzreiz acupriekšā uzpeld foto: viņš ir muskuļots skaistulis, viņa ir smalka skaistule, kura elpo dūmaku un klusi aicina viņu parādīt savu varonīgo spēku.
Lomas šajā izrādē ir sadalītas, teritorija ir sadalīta, katrs nodarbojas ar to jomu, kurā jūtas stiprs. Vīrietis strādā, sieviete gatavo. Viņa dzemdē, viņš aizsargā…
Un tas izskatās kaut kā līdzīgi: divas ne pārāk pilnvērtīgas un pašpietiekamas būtnes, kaut kur kļūdījušās, saplūdušas, lai izdzīvotu sabiedrībā un veiktu reproducēšanās funkcijas.
Lasi arī: Viens no bērniem ir zēns, bet otrs meitene. Lielākā daļa cilvēku kļūdās izvēlē
Principā katrs pats par sevi, bet, piemēram, viens ir akls, otrs ir kurls. Bet kopā viņi var nostāties pretim visai pasaulei, tāpat kā tajā vecajā, labajā teicienā: “Neko neredzu, neko nedzirdu!”
Un tāpēc viņi viens otram ir tik ļoti nepieciešami. Un kā gan citādi? Viņi reāli viens otram palīdz, kad viņiem vienlaikus ir jādzird un jāredz, kad uzbrūk ienaidnieki vai notiek nepārvarama vara. Satikās divas būtnes, kuriem patiesībā nav saprašanas vienam par otru, bet vienatnē dzīvot ir neiespējami, tāpēc dzīvo kopā. It kā pāris. Divas pusītes, kas viena otru papildina. Laimīgi kopā. Koks ir iestādīts, māja uzcelta, dēls piedzemdēts.
Un ko vēl vajag no dzīves? Lūk, tāda tā ir.
Šī aina kaut kā neiepriecina. Un arī šie divi kāmīši ritenī nemaz nejūtas laimīgi. Un, lai kaut kā anestezētu visu šo blāvo eksistences patosu, viņi izmanto mīlestības tēmu.
Vai jūs savu pusīti esat atraduši? Vai joprojām meklējat?